Pērn nedaudz samazinājies pārvadātāju skaits, bet pieaudzis transportlīdzekļu skaits; 2016. gadā pieprasītākās bija Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Polijas atļaujas

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits. Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai. Pērn Autotransporta direkcija aktīvi strādāja, lai pārvadātāji varētu turpināt veiksmīgi nodrošināt pārvadājumus uz jau ierastajām valstīm un lai būtu iespēja iekarot arī jaunus tirgus.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē. 

Savukārt transportlīdzekļu skaits, kas tiek izmantoti kravu un pasažieru komercpārvadājumu veikšanai, turpina pieaugt. Pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmumi veica starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar 15 135 transportlīdzekļiem, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Transportlīdzekļu, kas tiek izmantoti tieši kravu pārvadājumiem, skaita pieaugums par aptuveni 400 liecina par pārvadātāju spēju pielāgoties ekonomiskajiem apstākļiem autopārvadājumu tirgū un spēju pārorientēties uz jauniem tirgiem. Turklāt autopārvadātāji arvien atjauno savu autoparku atbilstoši augstākajiem ekoloģiskajiem standartiem – pārvadātāju rīcībā esošo EURO V un EURO VI kategorijas transportlīdzekļu īpatsvars 2016. gadā kopumā sastādīja 57% no kopējā starptautiskajos kravu komercpārvadājumos izmantotā autoparka, kas ir augsts rādītājs, vērtējot kopējo situāciju Eiropas Savienībā.

Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo autovadītāju. Par to liecina fakts, ka 2016. gadā izsniegto atestātu skaits autovadītājiem no trešajām valstīm sastādīja 2136, kas ir par 367 vairāk, salīdzinot ar 2015. gadu. Lielākoties autovadītāji tiek piesaistīti no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Filipīnām.

Pērn tika organizēta starptautisko autopārvadājumu veikšanai nepieciešamo atļauju apmaiņa ar 32 valstīm, nosūtot 122 810 Latvijas starptautisko autopārvadājumu atļauju. Tāpat 2016. gadā kopumā Autotransporta direkcija pārvadātājiem izsniedza aptuveni 86 000 vienreizējo atļauju starptautisko pārvadājumu veikšanai, aptuveni 1550 Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) atļaujas, vairāk nekā 4000 pašpārvadājumu sertifikātu un gandrīz 6800 digitālo tahogrāfa karšu.

Pagājušajā gadā lielākais pieprasījums bija pēc atļaujām uz Krieviju, Kazahstānu, Baltkrieviju, Poliju, Turciju, Serbiju un Ungāriju. Lai arī pārvadājumu uz Krieviju apjoms samazinās, pēdējā laikā diezgan būtisks pieaugums ir uz citām valstīm, piemēram, uz Vāciju, Franciju, Itāliju u.c. Eiropas Savienības valstīm.

Ņemot vērā Krievijas embargo un sarežģījumus, kas Latvijas pārvadātājiem radušies sakarā ar Krievijas 301.pavēles Par īpatnību apstiprināšanu trešo valstu kravu starptautiskiem autopārvadājumiem Krievijā ieviešanu, pieprasījums pēc Krievijas divpusējām un tranzīta atļaujām 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājies. Tādējādi pērn attiecīgās atļaujas izsniegtas par 7,8% mazāk, bet izmantotas tās tika par 8% mazāk nekā 2015. gadā. Kopumā pērn tika izsniegtas 58 447 Krievijas divpusējās un tranzīta atļaujas, kas ir 58,5% no šo atļauju gada kvotas (100 000). Latvijas pārvadātāju skaits, kas ir veikuši pārvadājumus uz Krieviju, izmantojot divpusējās un tranzīta atļaujas, 2016. gadā samazinājies tikai par 2,8%. Savukārt pieprasījums pēc Krievijas universālajām atļaujām 2016. gadā ievērojami pārsniedza kvotu, kas bija 4000 atļauju.

Autotransporta direkcijas darbinieki regulāri tiekas ar ārvalstu delegācijām, lai pārstāvētu Latvijas pārvadātāju intereses, vienotos par turpmāko sadarbību autotransporta pārvadājumu jomā, kā arī lai piedāvātu pārvadātājiem apgūt jaunus tirgus. Pagājušajā gadā tika noorganizētas astoņas Kopējo komisiju sēdēs Rīgā, kā arī Autotransporta direkcija piedalījās piecās sēdēs ārvalstīs. Pērn pirmo reizi notika Kopējo komisiju sanāksme ar Irānas un Mongolijas delegāciju, kā rezultātā Latvijas pārvadātājiem pavērušās plašākas iespējas starptautiskajā autopārvadājumu tirgū. Tāpat būtiski, ka pagājušajā gadā notika divas Kopējo komisiju sanāksmes ar Krieviju, risinot problēmjautājumus, kas saistīti ar piekļuvi šīs valsts autopārvadājumu tirgum. 2017. gadā tiks turpināts darbs pie ciešākas sadarbības veidošanas ar Krievijas pusi, kā arī plānots noorganizēt pirmo Kopējo komisiju ar Turkmenistānu un turpināt starpvaldību nolīgumu projektu saskaņošanu ar Maroku un Tunisiju.

 

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

 

Papildu informācijai:
Zane Plone,
VSIA Autotransporta direkcija
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr.: + 371 67686485; + 371 28627003

 


Ieteikt šo rakstu